- Chainalysis norādīja, ka 2022. gadā no upuriem izpirktājprogrammu uzbrucēji izspieda vismaz 456,8 miljonus ASV dolāru, kas ir mazāk nekā 765,6 miljoni ASV dolāru 2021. gadā.
- “Lielā mērā šis samazinājums ir saistīts ar to, ka cietušās organizācijas aizvien biežāk atsakās maksāt izpirkuma maksu uzbrucējiem,” norāda blokķēdes uzņēmums.
- Lielākā daļa no uzbrukumos iegūtajiem līdzekļiem tika nosūtīti uz lielākajām centralizētajām biržām, jo DEX izmantošana ir strauji samazinājusies.
- Samazinājās arī celma dzīves ilgums – 2022. gadā vidējais celms bija aktīvs 70 dienas, salīdzinot ar 153 dienām 2021. gadā un 265 dienām 2020. gadā.
2022. gads bija viens no aktīvākajiem hakeru un krāpnieku, tostarp izspiedējvīrusu uzbrucēju, darbības gadiem kriptogrāfijas nozarē. Šie uzbrucēji izmanto tāda veida programmatūru, kas patiesībā ir kriptovīrusa ļaunprogrammatūra, kas pilnībā pārtrauc lietotāja piekļuvi viņa personas datiem vai draud šos datus publiskot, ja netiks samaksāta izpirkuma maksa. Interesanti, ka šādu uzbrucēju ienākumi tagad turpina samazināties, jo upuri ir sākuši atteikties viņiem maksāt.
Saskaņā ar jaunu blokķēdes datu uzņēmuma Chainalysis bloga ierakstu “2022. gadā izspiedējvīrusu uzbrucēji no upuriem izspieda vismaz 456,8 miljonus ASV dolāru, kas ir mazāk nekā iepriekšējā gadā, kad bija 765,6 miljoni dolāru.” Šī pozitīvā tendences maiņa apliecina faktu, ka upuri vairs nebaidās no šādiem uzbrucējiem pēc tam, kad regulatori ir kļuvuši arvien aktīvāki kriptogrāfijas nozarē, vēršoties pret visiem izstrādātājiem, kas izmanto savas prasmes ļauniem mērķiem.
Chainalysis arī norādīja, ka atrastās vērtības nav patiesas un ka joprojām ir ransomware uzbrucēju adreses, kas vēl nav identificētas. Tomēr blokķēdes datu uzņēmums norādīja, ka no šādiem uzbrukumiem iegūtā nauda ir ievērojami samazinājusies. Uzņēmums uzskata, ka “lielā mērā šis samazinājums ir saistīts ar to, ka cietušās organizācijas aizvien biežāk atsakās maksāt izpirkuma maksu uzbrucējiem.”
No otras puses, Chainalysis ziņoja par ievērojamu izspiedējvīrusu celmu skaita pieaugumu 2022. gadā, kā arī citēja kiberdrošības uzņēmuma Fortinet ziņojumu, kurā apgalvots, ka 2022. gada pirmajā pusgadā bija aktīvi vairāk nekā 10 000 izspiedējvīrusu celmu. Interesanti, ka Chainalysis norādīja, ka “ķēdes dati apstiprina, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis aktīvo celmu skaits, taču lielākā daļa ieņēmumu no izspiedējvīrusa programmatūras tiek saņemta no nelielas celmu grupas.”
Turklāt 2022. gadā turpināja samazināties arī izspiedējvīrusu darbības ilgums, un vidējais celms bija aktīvs vairāk nekā 70 dienas, kas ir par vairāk nekā 50 % mazāk nekā 153 dienas 2021. gadā un 265 dienas 2020. gadā. Interesanti, ka blokķēdes uzņēmums arī apstiprināja, ka ar šo darbību palīdzību iegūtie līdzekļi lielākoties tiek pārskaitīti uz lielākajām centralizētajām kriptovalūtu biržām.
“Izspiedējvīrusu līdzekļu īpatsvars, kas tiek novirzīts galvenajām biržām, pieauga no 39,3 % 2021. gadā līdz 48,3 % 2022. gadā, savukārt daļa, kas tiek novirzīta augsta riska biržām, samazinājās no 10,9 % līdz 6,7 %. Samazinājās arī nelegālo pakalpojumu, piemēram, darknet tirgu, izmantošana izspiedējvīrusu naudas atmazgāšanai, savukārt maisītāju izmantošana palielinājās no 11,6 % līdz 15,0 %,” norāda Chainalysis.
Chainalysis arī norādīja, ka vairumā gadījumu šīs ļaunprātīgās programmatūras darbojas kā izpirkuma maksa kā pakalpojums (RaaS) modelis, t. i., izstrādātājs ļauj uzbrucējiem izmantot savu programmatūru par nelielu daļu no ieņēmumiem. Turklāt, kā jau iepriekš ziņoja Bitnation, amerikāņu starptautiskā tehnoloģiju korporācija Microsoft ir atklājusi uzbrukumu ar nosaukumu DEV-013, kas īpaši vērsts pret kriptogrāfijas jaunuzņēmumiem.
Parth Dubey
Kripto žurnālists ar vairāk nekā 3 gadu pieredzi DeFi, NFT, metaversos utt. Parts ir strādājis ar lielākajiem plašsaziņas līdzekļiem kripto un finanšu pasaulē, un, gadu gaitā pārdzīvojis gan lāču, gan vēršu tirgus, ir guvis pieredzi un zināšanas par kripto kultūru.
